Rumakuru boares gámpá

Nuorta-Lappi, Anár, UK-álbmotmeahcci

 

Rumakuru boares gámpá lea Suoločielggi guovllu okta boarráseamos gámppáin. Gámpá lea huksejuvvon 1800-1900 -loguid molsašuvvama áiggiid. Meahccedutkanlágádus ordnii sakka lisagan gámppá 1982:s ja guokte jagi dan maŋŋá gámpá sirdašuvai Meahciráđđehusa hálddašanválddi vuollái. Dán áigge Rumakuru boares gámpá lea UK-álbmotmeahci beaivestohpu, mii fuolahuvvo jeavddalaččat. Dat lea Suoločielggi beaivevánddardanguovllus merkejuvvon lustavázzinjohtolagaid ja dálvviáigge fuolahuvvon láhtuid guoras. Ieš Rumakuru lea okta dain luondduoaidnámusain, mat leat UK-álbmotmeahci vuođđooasis.

Rumakuru boares gámpá on huksejuvvon 1800-1900 -loguid molsašuvvama áiggiid Suoločielggi duottarguvlui Vävypää ja Vahtamapää gaskasaš ávžeeatnamiidda. Vävypää bealde, sullii kilomehterbeali duohken gámppás lea maŋimuš jiekŋaáiggi áigge riegádan heaŋggo ja juvves Rumakuru, man mielde gámpá lea navdojuvvon. Eai dieđe sihkkarit, geat Rumakuru boares gámppá leat huksen, muhto lahkosiid rogganmearkkat orrot čájeheamen dan, ahte gámppá leat huksen golleroggit alcceseaset doarjjabáikin. Rogganmearkkat leat goittotge viehka vánis, ja nuba dáppe eai leat leamaš nu ollugat roggamin golli. Goittotge lagas ádjagaččaid vuhttojit roggan golli. Sullii kilomehterbeali duohken Rumakuru boares gámppás lea Rumakuru ođđa stohpu, mii lea huksejuvvon 1960:s dutkan- ja vánddardanatnui.

Lappi "gollerumema" áiggiid Kulasjoga gierasurggiid lahkosiidda ceggejuvvui smávva muorragámpá. Láhtteviidodat gámppás lea sullii 8 njealjehasmehtera ja guovdu mihtidettiin dat lea 2,4 mehtera alu. Čuovga gámpái boahtá lulábeale seainni lássaráigge, nubbi lássa lea uvssas. Muorragámpá lea huksejuvvon njuolgga eatnama ala, ávžži njoaiddos vieltái. Gámppá olgoseainnit leat cehkkojuvvon. Gámppá hárjegáhttu lea dálá vuogi mielde skoađastuvvon bitumabáhpáriin, muhto bajilduvvon boares vieru mielde muorragovččuin. Gámppás lea dán áigge muoraiguin ligget oaivvilduvvon kamiidna sihke gássauvdna. Gámppá olgguldas hápmi lea suddjejuvvon Birasministeriija mearrádusa vuođul 1994:s. Divodanbargguid plánedettiin váldojuvvoge álo vuos oktavuohta Musealágádussii.

Dán áigge Rumakuru boares gámpá lea oaivvilduvvon johttiid beaivestohpun, muhto ii heive idjadanbáikin. Gámppás eai leat veallánvuolážat, muhto beavddit ja beaŋkkat.

Rabasáiggit

  • Rumakuru boares gámpá doaibmá dán áigge beaivestohpun. Dat lea birra jagi rabas, ja dasa sáhttá oahpásmuvvat iešráđálaččat. Gámppá lusa beassá geassit vácci ja dálvit čuoigga. Kiilopääs Rumakuru boares gámpái lea njuolgga badjelaš 5 km, Laanilas sullii 6 km ja Suoločielggis 6,5 km.

Oktavuođadieđut

Lassedieđuid čuozáhagas oažžu:

Johtinoktavuođat ja kárttat

Biillain

  • Rumakuru boares gámppá lusa ii beasa biillain, muhto vácci dahje čuoigga. Vánddardeami álggahanbáikkit leat moanat Suoločielggi - Kiilopää guovllus. Daidda beassá biillain ja dat leat dasttán váldogeainnu nr 4 (E75) lahkosiin. Lustavázzima sáhttá álggahit ee. Laanilas, Suoločielggis dahje Kiilopääs. Vuodjinrávvagat Suoločielggi guovllu vuolginsajiide.

Almmolaš johtinoktavuođat

Elektrovnnalaš kárttat

Bálvalusat

  • Rumakuru boares gámppá šilljobirrasis leat dolastallanbáiki, muorravisti ja goikehivsset.
  • Rumakuru boares gámpá lea Suoločielggi guovllu merkejuvvon johtolagaid guoras; geassiŧ gámppá bokte manná merkejuvvon geassejohtolat ja dálvviáigge fuolahuvvon láhttu.
  • Rumakuru ođđa stohpui lea sullii kilomehterbealli. Luulampi oahpistanstobu lusa, mas sesoŋŋaáigge doaibmá láhttokafea, lea sullii 4 km.

Lápmásiid bálvalusat

  • Rumakuru boares gámppás eai leat lápmásiidda lágiduvvon bálvalusat.

Guovllu dikšu: Meahciráđđehus, Luonddubálvalusat (Luontopalvelut).

Dán siiddu čujuhus lea lundui.fi/rumakuruboaresgampa.

Gieđas telefovdna, mas oidno Retkikartta.fi. Raba Retkikartta.fi:s (suomagillii) kártta, gos oidno Rumakuru boares gámppá sajádat.